Full transcript
0:05Labvakar visiem. Šajā brīdī mūsu sarunas
0:08viesis šovakar ir Kārlis Agris Gross,
0:13ar kuru es esmu runājusi pa telefonu. Un
0:15to es jums saku tādēļ, lai es nemūstu,
0:17ka man šķiet, es varētu sākt jaukt starp
0:20jūs un tu, jo mana sajūta ir, ka es
0:22gribu Kārli uzrunāt uz jūs, bet no visas
0:24šīs interneta izspiegošanas un
0:27sarunāšanās pa telefonu, man ir
0:28vienlaikus arī sajūta, ka mēs jau esam
0:30pazīstami. Un, ja es sāku jaukt tos
0:32robežas, tad neņemiet ļaunā. Ē, Kārlis
0:36ir zinātnieks. Es sāktu ar to. Materiāl
0:40zinātņu pētnieks ar doktor grādu,
0:43vadošais pētnieks pašlaik Rīgas
0:45tehniskajā universitātē un arī bijis
0:48profesors, kas manās acīs ir tāda laciņa
0:51virs manas galvas.
0:54Bet, kad es Kārvim jautāju, vai man
0:56jāuzrunā viņu par jūsu profesors, viņš
0:58teica, ka nē, nav obligāti. Un es
1:00domāju, ka tas liecina varbūt arī par
1:02tādu liberālu attieksmi, jo man, manā
1:04studiju laikā profesors bija tāds, ka tu
1:06neesi vairs profesors, bet tu līdz mūža
1:08galam esi profesors. Un es ļoti cienu
1:09tos cilvēkus, kas to spējuši sasniegt.
1:12Bet Kārlis ir arī ļoti radošs cilvēks,
1:16kurš garšo pasaulē dara brīnumus, kurus
1:19mēs šodien, cerams, arī piedzīvosim, un
1:21tas būs viens no sarunas tematiem. Bet
1:24trešais fakts, kas ir jāpasaka, ka
1:26kārsti dzimis Austrālijā. Un ar to es
1:28gribētu sākt. Kā tas gadījās, ka
1:30latviešu puika piedzima Austrālijā?
1:37>> Es, es jau kā brīdināju, ka tas izsauc
1:39tādu reakciju. Un ieraksta dēļ jāpasaka
1:41ir, ka, ka daudziem tas ir pašsaprotami,
1:44bet tiem, kas skatīsies ierakstu, visiem
1:45tas nebūs pašsaprotami, kā tas tā gadās.
1:48Tāpēc, lūdzu, kā tas tā nācās?
1:51>> Paldies, Dan. jau mani, kā saka,
1:53ievietoja zināmu, kā saka, sliedēs.
1:56Gribu mazliet vienu soli atpakaļ
1:59paspert, teikt paldies Dievam.
2:02Un arī, kā, piemēram, mums visiem
2:04zināms, Dievs svētī Latvijā, tas ir, kā
2:07saka, mūsu TM Tik Message a vai
2:11secinājums.
2:12Labi, kā tas notika? Kā man gadījās tur
2:17Austrālijā būt vecāki izceļoja? Nu,
2:21protams, viņi abi piedzima Latvijā, abi
2:24piedzima Rīgā, un kara rezultātā viņiem
2:28nācās atstāt Latviju.
2:31Un tad tur ir garši stāsti, ja. Tātad
2:34man vecāki nesatikās Eiropā, satikās
2:39Austrālijā
2:42un
2:46satikās Melburnā.
2:50Mans tēvs
2:54bija
2:55ar mašīnbūve, kā saka, nodarbojies tur
2:58Vefa fabrikā Latvijā un Austrālijā viņš
3:03turpināja uz tādu jomu vairāk uz
3:06materiālu ražošanu,
3:10ja. Mana māte strādāja aptiekā,
3:14nu, latvieši turējās ļoti tuvu kopā
3:16Austrālijā. Tātad sabiedrībā tad viņi
3:19satikās viens ar otru, un pārējo mēs arī
3:22zinām, ka satiekās. Kā viņu vajag
3:26skaidrot?
3:29>> Vai es esmu pirmais bērns? Ja tā drīkst
3:31prasīt?
3:31>> Nē, man ir gods, ka mans brālis
3:34pirmdzimtais ir klāt. Arnis.
3:37>> Jā.
3:38>> Un man ir arī māsa Anita,
3:41>> kura ir Austrālijā pašlaik.
3:44>> Un jums ir divi vārdi. Kārlis Agris. Es
3:47to saku tādēļ arī, ka šodien ir agri un
3:51>> jā Kārlim ir vāri,
3:56>> bet tas ir ļoti, gan Kārlis, gan Agris
3:58ir tādi ļoti latviski vārdi. Un tas, kas
4:01mani interesē, ir kā tad latviešu puikam
4:03ir augt Austrālijā?
4:06Ne, ne vārda dēļ, bet vai jūs mājās
4:09runājāt latviski? No kā sastāv dzīve? Jo
4:12skaidrs, ka skolā ir jāiet austrāliešu
4:14skolā. Un kāda ir tā latviešu puikas
4:17ikdiena bērnībā?
4:19>> Nu jā, ikdiena bija, kad bija jāiet uz
4:21skolu, vecāki, vecāki uzskatīja, ka
4:25izglītība bija vissvarīgākā lieta.
4:28>> Ja tā kā es atceros, ka vectēvs nāca
4:31ciemos, viņa pirmais jautājums ir, vai
4:33tu esi izpildījis mājasdarbus?
4:36Nu, zēns visu laiku tur draguļojās. Nu,
4:40protams, ka reti var atbildēt. Jā. Nu,
4:42viņi saka, nu, tad uz istabu pildīt
4:45mājasdarbus,
4:47ja. Tā kā
4:50viss, visas domas bija, lai labi tur
4:55mācīties.
4:57>> Faktiski es es nepareizi jums izstāstu.
5:00Sākumā man vienkārši gribējās pabaudīt
5:02dzīvi. Bērns būdams.
5:05Bērns būdams. Taču ir jāpriecājas.
5:08Nu, tikai tad kritiskā brīdī, kad mani
5:11gandrīz izmeta no skolas, nu, tad es
5:12sapratu, ka bija jāmācās.
5:15Nu, tā kā skola paņēma ļoti liela daļa
5:19no manas dzīves.
5:22Un tad, kad mēs tikām mājās, mājasdarbi,
5:24un tad nākamais ir kaut kāds pasākums
5:27latviešu sabiedrībā.
5:30Ar ko mēs sākām? Anni, kāds bija mums
5:32pirmais, nu, latviešu skola. Jā.
5:35>> Un tad pēc laika tad parādījās mazkauti.
5:39Tātad no rīta mēs gājām uz mazkautiem.
5:41Un tad dienas vidū tad bija skola. Tad
5:45pēc skolas mēs bijām noguruši, braucām
5:48mājās.
5:49>> Tā bija, tā bija sestdiena. Es zinu, ka
5:52tie austrālieši spēlēja to futbolu,
5:55bet man tas netraucēja.
5:58Man bija, man bija sava sabiedrība. Mm,
6:00>> daudz bija, ko tur darīt, bija
6:02interesanti.
6:04Tad, kad man nebija interesanti, tad es
6:06piemeklēju kaut kādas darbības, kas, lai
6:09man būtu interesanti. Ne vienmēr tādas,
6:11kas skolotājiem patika.
6:13>> Nu, par šo lūdzu vairāk. Tas mūs
6:16interesē, kā tas notiek.
6:18>> Nu, jā. Kur pal tie āboli? Ā, tur te ir.
6:22Interesanti. Nu, jā. Zēns būdams meklē
6:26kaut kādas tur
6:29citas darbības. Es atceros, ka latviešu
6:31namā āboli bija kokā.
6:35Un es domāju, labi, man ir ar ko
6:37darboties.
6:39Paņem to ābolu un blakus mājā loks bija
6:42vaļā.
6:45>> Jautājums, vai es varu to tur iemest?
6:48Nu, jā, sanāca fantasistab.
6:51Nu, nebija labi.
6:53Nu, tie bija tie gadi, kad, protams,
6:56varēja mazliet vairāk tur
7:00bezkaunīgāks būt. Bet, jā, tātad daudz,
7:04daudz bija darbības.
7:06>> Mhm.
7:06>> Daudz bija aktivitātes. Man nebija žēl,
7:09ka es nevarēju tur iekļauties tur
7:10Austrālijas sabiedrībā.
7:14Jā. Un tad pēc, pēc latviešu skolas, kas
7:17tur bija,
7:20man likās, mēs sākam tautas dēļas,
7:23kas tas bija tautas tejs bija pirmais.
7:28Un tad gada beigās, kad bija kultūras
7:30dienas, tad bija koris.
7:33Sākam ar koriu. Manam tēvam patika
7:36dziedāt.
7:38Jā, no korporācijas tur arī vienmēr tur
7:43dziedāt. mīļš
7:45cilvēks bija.
7:49Tad mums bija tad tautaspējas, mums bija
7:52tad koris, kas cits tur bija, ja. Un tad
7:55ar laiku bija korporācija.
7:57>> Mhm. Tas jau to ne.
7:58>> Un jūs zināt, ko? Pietrūka laiks kam
8:01citam.
8:03Tad, protams, tad, kad viss tas bija
8:04izdarīts, tad satikās ar latviešu
8:06draugiem.
8:10>> Tātad dzīve aizpildīta ar latviešu
8:12kultūru, varētu teikt. Tieši tā. Vairs
8:14laiks nebija.
8:15>> Mhm. Bet tomēr ar to izdzīvot īsti
8:19nevar, vai ne? Jo jāpelna, jāiegūst
8:21izglītība un jāpelna kaut kur nauda.
8:25Kā jūs izlēmāt, ko studēt?
8:27>> Jā, tas ir ļoti interesanti.
8:30Jauns būdams,
8:32mans tēvs aicināja mani uz viņa darba
8:35vietu. Man tas likās kā liels
8:37pagodinājums.
8:39Tad es aizgāju uz viņa darba vietu, un,
8:42un tad bija viens aparāts, pie kā
8:45nevarēja iet tuvu. Tad tētis teica, nu,
8:48tu paliec tu pie durvīm. Tad es skatījos
8:50caur durvīm uz to aparātu. Tad viņš man
8:53parādīja tādu rentgen difrakcijas ainu,
8:58ja, kas man nek neko nenozīmēja, bet
9:00vienkārši pīķi tur kaut kādi pīķi un
9:03varēja vienkārši atšifrēt materiālu,
9:06ja. Un tad es redzēju arī viņu cit
9:09aparātus, tā kā man tas kaut kādā veidā
9:11ietekmēja, un man tas patika.
9:13>> Mhm.
9:14>> Bija ko izpētīt, bija ko raksturot, bija
9:17ko pārbaudīt, bija ko taisīt.
9:21>> Visu laiku aktīvi nodarbināt.
9:23>> Jā, jā. Tad
9:25tad es atceros,
9:28pēc vidusskolas saņēmu
9:30savas galējās atzīmes. Mazliet pietrūka
9:34atzīmes, lai iekļūtu tajā universitātē.
9:37Un tad
9:39gaidīja, gaidīja, un pēkšņi viņš
9:41samazināja tā to, to slieksni.
9:45Te saka, paldies Dievam, es esmu tagad
9:46ticis iekšā. Es tagad riktīgi mācīšos.
9:50Es atceros, otrajā gadā, es nesen
9:52apskatījos savus dokumentus. Es dabūju
9:55apbalvojumu kā vislabāko studenti tieši
9:58otrajā gadā. Pirmajā gadā tas bija visus
10:02inženieris samet kopā.
10:04>> Mhm.
10:05Otrā gadā jau ir specializētais,
10:07specializētās apmācības materiālu
10:09inženierijā.
10:12>> Nu tā kā,
10:13>> un es pareizi sapratu no visas tās
10:15rakņāšanās internetā un mūsu sarunām,
10:17tātad divi, abas pirmās vai pirmās
10:20augstākās izglītības pakāpes jūs ieguvāt
10:22Austrālijā, bet tad jau doktorantūras
10:25studijas bija tālāk pasaulē. Es mēģināju
10:27saskaitīt tās valstis, bet tad es
10:28pierakstīju trīs kontinentos, lai
10:30vienkāršāk. Tu redzi, Austrālija,
10:33Amerika un Eiropa. Tas tā kā visa tā
10:36zinātniskā darbība, jūs jau ir
10:37izvadājusi pa visu pasauli,
10:40>> bet vēl tajā laikā ne Latvija, vai ne?
10:42Jo es tagad līdz galam nesaprotu to
10:44laika rāmi. Tajā laikā jūs vēl nebijāt
10:48Latvijā bijis ne reizi, vai ne? Kad tā
10:50studija sākās.
10:52Kad man maģistra studija sākās, es vēl
10:55nebiju bijis Latvijā,
10:57iesākot maģistra darbu.
11:00Un starp vadītājs bija tāds ļoti brīvs.
11:03Es ar viņu tikko ikreiz par sešiem
11:05mēnešiem.
11:07Un tad es, kā saka, mazliet paļāvos,
11:09atļāvos, tur
11:12kursēju savu ceļu,
11:14bet man nebija nekāds vadītājs.
11:16>> Mhm. Līdz ar to es nezināju, vai tas
11:18bija labi vai slikti, lēni vai ātri, vai
11:21kā, ja. Un tad parādījās arī brālis
11:26teica, klau,
11:29ir iespēja tagad braukt uz Latviju 89.
11:31gadā. Un tis teica, labi,
11:37jāuzprasa, lai var ņemtu tādu ilgāku
11:39atvaļinājumu. Šī bija pirmā reize, kad
11:40es biju ceļojis uz ārzemēm.
11:44Un tad mēs bijām Eiropā kādus divus
11:47mēnešus, man liekā,
11:49un mēs bijām Latvijā uz 10 dienām, kad
11:53palikām viesnīcā Latvijā.
11:56Nu, kā tas bija? Man šis moments visās
11:58cerās ļoti interesē, kāda ir tā
12:01pieredze, jo sanāk izaugt ar tādu
12:04uzburtu Latvijas ainu. Tie, kas tādā
12:07ļoti latviskā vidē auguši, daudz par to
12:09zina, gan faktu, gan emociju līmenī, bet
12:12tad tā realitāte ir ļoti interesanti.
12:14Kāda ir pirmā saskarsme ar to faktisko
12:17Latviju, padomi Latviju tajā brīdī? Jā,
12:20daba ļoti skaista,
12:23sabiedrība pelēka.
12:27Ja, tātad varēja jau sajust to, ka
12:29cilvēki bija nospiesti, nedrīkstēja
12:31atklāti runāt,
12:33>> bet tad
12:35vienkārši mans brālis paspēja uzņemt
12:38kontaktu ar radiniekiem,
12:41un tad mēs tikāmies toreiz.
12:44Ļoti skaista vieta atveja, ja. Un,
12:48protams, nevajag skatīties uz tikai to
12:51pelēko pusi. Jāmēģina saprast, kas viss
12:54noticis.
12:56Un saprotot to, tad situācija daudz
12:59labāka ir.
13:00>> Vai jums bija sajūta, ka tā ir pazīstama
13:02vieta?
13:03>> Dvēselē? Jā.
13:05>> Mums tik daudz bija stāstīts bērnībā,
13:09ja. Tā, ka tas ir vienkārši salikt kopā
13:11tos stāstus
13:13ar to, ka ar to, ko mēs piedzīvojam
13:16ikdienā.
13:17Ļoti skaisti,
13:18>> jo, jo tāds, nu, no tā, ko es esmu
13:21dzirdējusi, pieredzes ļoti atšķirīgas ir
13:22cilvēks piedzīvo tādu kultūršoku tieši
13:24tajā kontrastā starp to, kā to iztēlojas
13:26un kā pieredze. Vai ir kaut kāda
13:28saķeršanās ar ar čekas darbībām kaut
13:31kādām. Tie, kas dzīvo tajā viesnīcā
13:33Latviju zinās, ka viņus noklausās. Un
13:35vēl tā otra puse vienmēr šim braucienam
13:38vai kontrole, kurā atbraukušie cilvēki
13:41tiek turēti.
13:42>> Jā, jā.
13:44Es atceros, manet, kā saka,
13:47bažas, ja, tā izlūdz par šo, un es no
13:50baznīcas dabūju veselu grāmatu ar
13:53Bībelēm,
13:54ja, aizmirst, nul, nu, pietiekami liela.
13:57>> Mhm.
13:58>> Ja. Un tad man uzreiz bija iedots
14:00kontakts, kam iedot tās Bībeles,
14:04bet dabūju cauri, nebija nekādas
14:06problēmas.
14:08Tev tas nemaz nebija tik vienkāršs
14:10brauciens caur misiju?
14:12>> Nu, jā, jā.
14:15>> Nu, bet atgriežoties pie tās
14:17profesionālās darbības pie studijām, tad
14:19tas arī tā tas ir jūsu maģistra studiju
14:21laiks. Jūs ieguvāt grādu, kādu laiku arī
14:24strādājāt, bet tad tomēr studijas
14:26turpinājāt citur, nevis Austrālijā. Mhm.
14:29>> Un varbūt var iezīmēt tos varbūt
14:31galvenos pagrieziena punktus, kurus,
14:32kuri ir tie svarīgie brīži, kuras
14:34valstis tās ir un kādēļ es par to
14:36interesējos, lai saprastu, kā tā
14:38pasaules pieredze pēc tam, kā, kā
14:40veidojā un kā tā vēlāk noder. Ko tas
14:43maina, ka cilvēks ir studējis tik
14:45dažādās vidēs.
14:46>> M,
14:48patīk jautājums.
14:50>> Paldies.
14:53Jā, tātad sāka Austrālijā 89. gadā bija
14:57Latvijā, satika latviešu meitene. Tas
15:01jau izmaina
15:03jau tur tālākās darbības,
15:05ja
15:06>> zinātnē līdzsvars iespaid.
15:08>> Nu, tā zinātne un meitene.
15:12Meitene otrā pusē zinātne visu laiku vis
15:14kaut kur zinātne.
15:15>> Nē, zinātne visiss kaut kur, ja. Un
15:20tātad satikos tur 89. gadā.
15:2390. gadā bija dziesmu svētki Austrālijā,
15:27tad tieši tā meitene gadījās korī,
15:30Daugaviņas korī tur Austrālijā.
15:3591. gadā es biju Latvijā,
15:38ja. Es atceros, kad
15:41man bija kontakts Somijā,
15:44>> un tikko
15:47bija šaušana uz, uz Iekšlietu ministriju
15:50Omon
15:51>> Šāba.
15:52Un man soma prasīja, es pārliecināts, ka
15:56grib braukt? Sak, jā.
15:59Skatās labi.
16:01Drak bija vēl viena čupa ar grāmatām.
16:03Šoreiz es ar Georgotes kuģi brauc no
16:10Helsinkiem uz Tallinu un tad cauri,
16:14>> ja. Iebrauc Latvijā. ļoti tā izraujošs
16:17laiks,
16:19ja. Varbūt es pat nejautu, nenojautu
16:22visas tās briesmas,
16:24ja, bet tur bija tik aktīvs un tikai
16:26izraujošs laiki savā ziņā,
16:29ja. Kaut kas, kas nebija piedzīvots, ja.
16:32Austrālija droša vieta. Tur tā ka tādas
16:34tādas briesmas nenotiek.
16:37>> Bet tas nav vēl īsti tas pārcelšanās
16:38laiks, vai ne, uz Latviju. Tā nav vēl tā
16:40>> 91. gadā tad es biju astoņus mēnešus,
16:44ja. Un tad es atceros, kad Stalinu tad
16:47ņēma nost, tad es devos uz Vāciju, uz
16:50āhanu uz četriem mēnešiem.
16:53Tad es mazliet tur staržējos, un tad pēc
16:55tam es biju Austrālijā.
16:58Finansiāli pasaule nebija ļoti labā
17:00stāvoklī. Un tad es atceros, lai pelnītu
17:02mazliet naudu, sakopī āboliem. Šoreiz es
17:06lasīju ābolus,
17:08ja. Un es nemetu nekur logā, bet lik
17:12>> es sākumā nepateicu, ka tie āboli, kas
17:14tur malā, redzam, ka tos kārus atved
17:16mums. Es pat nezināju, ka tā ābolu tēma
17:19sasaistīties sasaistīsies tādā veidā,
17:24bet
17:25jā, es atvainojos. Tātad
17:28>> Ahena un ābolu lasīšana.
17:30>> Ahena Ahen Austrālija ābolu lasīšana.
17:35Ahenē, mans darba vadītājs no
17:40Austrālijas mani tomēr pierunāja, lai
17:42studētu Amerikā. Mhm.
17:44>> Ja. Tad es nokārtoju to, ka tad es
17:46varētu iebraukt Latvijā, redzēt savu
17:50meiteni, pabūt dažu mēnešus un tad lidot
17:52uz uz Ņujorku.
17:55Un tur es biju trīs gadus.
17:59>> Jā. Man ir prieks
18:02redzēt arī Nilu.
18:05Es satiku viņu korporācijā, tā ka ir
18:08maza, maza, maza pasaule. Tur es pabiju
18:11trīs gadus Ņujorkā, Londonlandā.
18:16>> Un tad pēc tam
18:19es kārtoju sev darbaavetu Francijā, bet
18:23birokrātija ļoti liela. Es domāju, nu,
18:26cik ilgi viņiem pai starpu laiku man
18:29piedāvāja Somijā. Nu labi, tad es
18:31aizbraucu, es aizlidoju uz Somiju uz
18:33pusgadu.
18:35Tad pēkšņi man franč saka, nu, klau,
18:38visi papīru darbi ir nokārtoti, tas ir
18:40apmēram pieci mēneši vēlāk. Tā es saku,
18:43nu, Soma, nu,
18:46man grūti, ja. Es jau biju teicis, ka es
18:48būšu Francijā. Nu, diemžēl es nevaru
18:50turpināt.
18:53Starp citu, tur Somijā rakstīju
18:55projektu, lai es varētu pētīt
18:59savu biomateriālu tālāk Austrālijā.
19:04Tad es biju tad Francijā, pabiju tur
19:07pusgadu, un gada beigās uzmaninu, man
19:11piedāvāja vietu Austrālijā. Man visu
19:14laiku ir jāats, tad es nekad nezinu,
19:16cik, cik ilgi tās tās vietas ir, ja. Un
19:19tad es iesāku tur savu darba vietu
19:22Sidnejā.
19:24Tur es biju kādu pusotru gadu, bet jau
19:27pēc pusgadu es skatījos, kaut kas šeit
19:29nav kārtībā.
19:32Man ir jānodod šo materiālu, lai citi
19:35cilvēki uztaisa, un viņi pat nezina. Es
19:37pat nezinu, kād kādas tur problēmas ir.
19:40Un tagad cilvēki vienkārši
19:42manā vietā to to, to taisīs. Es pat
19:47nezinu, kāda aparatūra
19:49viņam ir, un es nezinu, kādus parametrs
19:51viņi izvēlēsies, un tā tālāk. Es jau
19:54zināju, ka tas bija ļoti sarežģīts
19:56process.
19:57>> Varbūt ir vērts tiem, nu, mēs neviens
19:59neesam no materiāla zinātnēm, tā domāju,
20:02izskaidrot, ko tas īsti nozīmē un kāpēc
20:04tas ir tik svarīgi un par kādiem
20:05materiāliem ir runa. Varbūt nav tieši tā
20:07zinātniskā veidā, bet par ko vispār ir
20:09tie pētījumi?
20:10>> Jā, tātad man dzīve iesākās tur
20:13Austrālijā pēc bakalaura darbi staigāju
20:17pa koridoru, un tur akadēmiķi izlika
20:19savus pētījumu projektus uz durvīm, ja.
20:23Pie vienām durvīm bija kā attīstīt
20:26sprāgst vilas.
20:29Interesanti, bet nē.
20:32Un tad tie vēl viena profesore Dur, viņa
20:34bija par biomateriālu.
20:37ja, kā attīstīt materiālus, kā var
20:40palīdzēt cilvēkiem,
20:42ja, no, no traumām vai no kaut kādām
20:45citām problēmām. Nu, tad es iesāku šo šo
20:48biomateriālu tēmu, un tad to virzīju. Un
20:52tad es to biomateriāla tēmu turpināju
20:54Latvijā, biomateriāl tēmu turpināju
20:57Vācijā, biomateriālēmu turpināja
21:02Amerikā.
21:04Un tad es vienkārši biju sakarājis tādu,
21:07kā saka,
21:10>> jaudu.
21:10>> Jā, tādu jaudu. Un arī tādas zināšanas
21:13par to tēmu. Tad es uzreiz varēju
21:15pateikt to, ka šis materiāls, ar ko es
21:18darbošos, to sauc par apetīti,
21:22ja. Tas ir kalcija fosfāts. Mūsu kaulos
21:25katram ir rem kādi 2 kg. Šis te apetīts,
21:28šis te kalcija fosfāts kaulos,
21:31ja.
21:32Un šis te materiāls arī atrodas dabā. Un
21:37minerologi ir to nosaukuši par apetītu.
21:40Apetīte no grieķu valoda nozīmē
21:43piemānīt.
21:46Viņi sākumā bija domājuši, ka tas
21:48apetītis ir kāds cits akmens,
21:51ja. Bet principā Dievs ir saražojis šo
21:55materiālu tik brīnumaini,
21:58ka tas var iekļaut iekšā tik daudz
22:03citus
22:05jonus, citus materiālus,
22:08ja tā kā no un visi tie viesi ietekmē,
22:12kā tas uzvedās,
22:14ja. Līdz ar to es nevarēju uzticēties
22:17kādam
22:19plazmas smidzinātājam uztaisīt šo
22:21pārklājumu, pieņemot, ka viņi zina par
22:24šo materiālu. Nē, viņi zina, kā lietot
22:26savu aparātu un uztaisīja man
22:28pārklājumu, bet viņi nezina neko par to
22:30materiālu. Līdz ar to man bija ļoti
22:32lielas bažas, ka viņi, kā saka, nedarīs
22:35labu darbu.
22:37Tāpēc es arī pārtraucu savas studijas
22:40tur Sidnejā un pārgāju uz sava Alma
22:43Māteri. Tā ir Monešas universitāte, kur
22:46es te turpināju
22:48tad pusotru gadu.
22:51Tātad
22:53atpakaļ
22:55Latvija pusgadu
22:57apmēram, Vācija pusgad,
23:01Amerika trīs pus gadus, Somija pusgadu,
23:05Francija pusgad, Sidneja pusotru gadu un
23:10atpakaļ Melbournā
23:12uz pusotru gadu. Un tad es dabūju Queen
23:15Elizabeth to Fellowship. Ja tā
23:18stipendija ir ļoti smalka stipendija, jo
23:22tā tiek dota uz pieciem gadiem, ja. Tā
23:25bija pirmā reize, kad man bija tāda
23:26stabilitāte,
23:28ja. Tātad es šo dabūju, man teica,
23:31sākumā viss kārtībā, tev būs vieta tur
23:35universitātē. Un tad uz beigām, kad viņi
23:38bija veikuši savu eksperimentu apvienot
23:41fizikas un materiālu inženierijas
23:43nozares. Un bija lielos parādos. Viņi
23:46saka, diemžēl mums vairs nav naudas.
23:51Nu, tad es tā domāju, ko darīt tagad
23:53pāriet uz Latviju vai palikt Melbā. Es
23:57tad domāju, nu vēl neesmu gatavs pāriet
24:00atpakaļ uz Latviju.
24:02Tad es biju Latvijā, esmu teicis zināt
24:04kongresā, kad mani intervēja, es būšu
24:06atpakaļ.
24:08Tikai laika jautājums, kad, ja tā kā es
24:11visu laiku esmu ar tādām domām, ka es
24:13būšu atpakaļ. Tad kas bija tie faktori,
24:15kas noteica to lēmumu tajā brīdī, ka es
24:17vēl neesmu gatavs? Kas, kas ietekmē to
24:19lēmumu tajā brīdī?
24:20>> Ā, uzreiz tas par daudz pēkšņi
24:24nekas nav sagatavots,
24:27ja. Un tā kā es domāju, ā, man pietrūka
24:29vēl pieredze,
24:31tad es domāju, o, ir vieta mašīnbūves
24:35fakultātē,
24:38Melburnes universitātē,
24:40un tā ir 33. tā labākā universitāte
24:44tieši to to laiku pasaulē. Es domāju, o,
24:48tur es gribētu dabūt pieredzi, un tad es
24:50varēšu braukt uz Latviju,
24:52ja. Tā kā tur es tur biju uz kādu laiku
24:59un ļoti aizraujošs.
25:02Man ļoti patika, kā cienī zinātnieku. Ir
25:06grūti tur iekļūt iekšā
25:09Melburnas universitātē, tāpēc tas
25:11līmenis ir tik ļoti augsts. Bet uzreiz,
25:14kad esi pierādījis sevi, viņi uztic.
25:19Un birokrātija nav.
25:22Viņi vienkārši veicina apstākļus, lai
25:24zinātnieks var strādāt. Tur bija
25:27fantastiski. Un tur arī veica visādas
25:29pārmaiņas tur studijas programmā,
25:31materiālu inženierijā.
25:33Tur man bija prieksā strādāt arī tiem
25:36studentiem ļoti gudri, ja. Vislabāk
25:40universitāte Melburnā.
25:43Tā kā,
25:44>> nu, bet tad jūs tomēr esat šeit.
25:47>> Un tad notika Lieldienās, ka mana sieva
25:51skatījās uz mani. Viņa saka, mēs braucam
25:54uz Latviju un man uzreiz.
25:59Un saka, labs, ka Dievs. Es teicu, jā.
26:03Viss,
26:05jo mēs bijām par to runājuši jau tik
26:07daudz gadus, mēs bijām gatavojušies uz
26:09to. Līdz ar to tas man nebija kā
26:12pārsteigums.
26:13>> Citi cilvēki man prasa, jūs
26:15nepārrunājat?
26:17Nē, nevajadzēja,
26:20jo viss tas, kā saka, virziens jau bija
26:22definēts jau pašā sākumā.
26:25Un tad atbraucām uz Latviju septītā gada
26:28beigās ar bērniem. Bērnudā bija ļoti
26:30jauni.
26:32Un tad es tā domāju, nu, klau, es
26:34nedrīkstu tā pazust.
26:37Iepriekšējās
26:38pētījuma pozīciju vietās. Es varēju tā
26:41vieglāk, bet tagad es esmu pasniedzējs,
26:45un man ir pienākums.
26:47>> Mhm.
26:48Un tad es tā domāju, labi, tomēr
26:51jāparunājas ar
26:54katedras vadītāju, un tad es izteicu
26:56savu domu pēc nākamā semestra tad beigt
27:00darbu. Un tad viņa teica, vai tu zini,
27:06ka līgumā ir rakstīts, ka pusotru gadu
27:09laiki ir jāpieņem tomēr pirmā
27:12dzirdēšana,
27:13ja. Es domāju pie sevīm, viss kārtībā.
27:16Es varu vienu semestru nokārtot
27:18studentus, un es varu tālmācības vai tāl
27:23tālā kontaktā ar internet
27:27vadīt visu nepieciešamo pēc lekcijām. Es
27:30jau biju izklāmis. Es noturēšu lekcijas,
27:34tur man jābūt klāt.
27:37Kaut es jau biju eksperimentus, es jau
27:40biju jau mazliet savādāk jau tālu.
27:44tālu vadību jau sāca tur iekārtot tur
27:46universitātē ļoti aizraujoši. Tagad tas
27:49ir daudz modernāk. Tagad tā ir ikdiena,
27:51man liekas, universitātēs.
27:53Bet principā domāju lekcijas, lai
27:56lekciju gaitā, lekciju periodā, lai es
27:59esmu uz vietas, bet pēc lekcijām man
28:02pamats, ko es tur sēdēšu,
28:05ja. Es domāju, mana ģimene ir Latvijā.
28:08Tag es pateicu, ja, ar maiju, 2008. gadu
28:12es vēlos būt prom.
28:15Un tad, kamēr es biju Latvijā, tad pirmo
28:17mēnesi divus, tad man bija jānokārto,
28:20jā, jā, jāizskata eksāmens un tad jādod
28:23atzīmes un ļoti vienkārši.
28:26Un dažas citas lietas, ko vis varēja par
28:28internetu izdarīt. Tāad tas nebijaš es
28:32ierados astotajā gadā.
28:35Man pirms dažiem gadiem, dažus gadus
28:38ātrāk man Rūdolfs Cimdiņš
28:41bija kontaktējis no Latvijas. Viņš bija
28:44uzsācis tādu Dieva materiālu centru.
28:46Viņam vajadzēja palīga. Es saku, Klau,
28:50Rūdolf, jā, es saprotu vajadzību, bet
28:53man ir jāpabeidz šo posmu, ja. Tas bija
28:56par daudz agri,
28:59ja. Es toreiz biju daudz palīdzējis
29:01Rūdolfam aizvedis viņu uz vai palīdzējis
29:04viņam nokļūt uz Vāciju. Tas jau 90.
29:1190. gadā.
29:15>> Mhm. Pašā pašā no pārejas posms.
29:17>> Jā, jā. Tā kā es devu tādu iespēju
29:20Rūdolfam saņemt ieskat kontaktus no
29:22Vācijas,
29:24ja. Un tagad mēs redzam, ka ir Baltijas
29:26biomateriālu centrs, ja. Par to visu
29:29laikam esat dzirdējuši,
29:31>> bet man interesē tā sadzīkā puse, kāda
29:33bija pati tā pār celšanās ne tehniskā
29:36nozīmē, bet ieiešanās Latvijā. Jūs
29:38>> tā grūti? Jā, grūti. Meklējam skolu.
29:42Bijām,
29:44bijām priecīgi dabūt vietu
29:52skolā pretī mākslas muzejam. Pēkšņi
29:55aizmirsu vārdu.
29:58Zāles, jā, protams, zāles skolā,
30:02>> bet tad uzreiz domāju, ka tas ceļš
30:03turpināsies uz pirmo ģimnāziju, nu, ko
30:06vecāks var citi gribēt savam bērnam, ja.
30:11Bet tur bija diezgan
30:14interesanti
30:16tāds bulings, ja, starp puišiem nebija
30:19ļoti jauki. Matīss vecākais, viņš bija
30:22ļoti kluss,
30:24ja, un tā, kad viņš viss, kā saka,
30:27paturēja sevī iekšā, bet viņš nevarēja,
30:30kā saka, ieiet tik labi latviešos. Mans
30:34dēls vēl bija
30:37vienu līmeni zemāk un tur bērnudārzā,
30:41un viņam nepatika, viņam parādījās
30:44jostas roze. Un kā es uzzināju vēlāk,
30:47jostas rozes rodas no uztraukumiem.
30:51Jā. Tā kā viņš ļoti bija satraucies par
30:54visu, kas notika.
30:58>> Viņš ierodās svešā valstī pilnīgi cita
31:01kārtība, skolā.
31:04Un tad vēlāk arī,
31:06kad viņš pārgāja uz Zāskolu,
31:09viņš man stāstīja, ka viņš vienkārši
31:11smaidīja cilvēkiem virsū, un citi dzēni
31:14domā, ko tu smaidi?
31:18Ko tu smaidi, jocīgs esi. Un tas,
31:20protams, dod zēniem pamatojam uzbrukt
31:24virsū tam zēnam, kas tāds dīvains,
31:27ja tā kā līdz ar to tad
31:31arī jaunam bija ļoti grūti iet iekšā
31:35sistēmā
31:37un arī draudzēties. Un viņa atzim tad
31:39bija, viņš gandrīz bija pēdējais,
31:43gandrīz viss, gandrīz pirmais no
31:46apakšas,
31:48ja. Pēc tam mēs viņu pārlikām tad uz Āda
31:53Ādažu Adolf Ādažu Baldo skolu,
31:57>> ja. Un tur, kā saka, viņš pēkšņi no
32:00pirmās vietas apakšā uzgāja uz pirmo
32:04vietu
32:06augšpusē,
32:08un viņš pabeidza to skolu. Viņš bija
32:10izvēlēts kā vislabākais skolnieks tieši
32:13tajā gadā, kad viņš beidza.
32:15>> Mhm. grūti viņam gāja, bet Valdaras
32:17skolā bija pilnīgi cita attieksme, ja tā
32:20nav, tā nav tā padomattieksme.
32:25Varat skolotājiem runāt.
32:28>> Un atkal atsaucoties uz citām sarunām,
32:30esmu dzirdējusi arī tādu stāstu, ka
32:31vecāki pat ir izlēmuši braukt tomēr
32:33atkal prom no Latvijas tieši šādu
32:36iemeslu dēļ, ka bērniem ir ļoti grūti
32:37skolā, bet jūs tā neizlēmāt, jūs
32:39palikāt. Kas jūs noturē tajā brīdī? Es
32:41domāju, ka vecākiem tā ir ļoti grūta
32:43situācija redzēt, kā, cik grūti bērniem
32:45iet.
32:47>> Jā, man bija grūti redzēt, kas, kas tur
32:49notika.
32:53Sieva no Latvijas.
32:56Mērķis tomēr bija Latvija.
32:59Es domāju, citiem cilvēkiem, jeb viņi ir
33:01bijuši abi no ārzemēm, tas būtu bijis
33:04vieglāk
33:06aizbraukt Rom.
33:08Bet šeit es jutu, ka dzīve ir Latvijā tā
33:13>> kā nāks līdzsvarot tās dažādu ģimenes
33:15locekļu intereses.
33:16>> Tieši tā. Jā,
33:19>> mēs iegājām tādā ļoti drūmā zonā.
33:22>> Jā,
33:23>> kāpsim ārā.
33:23>> Jā, kāpsim ārā.
33:26Kādā brīdī vienlaikus ar zinātnes
33:29karjeru jums rodas arī savs ģimenes
33:32uzņēmums? Un es domāju, tas varbūt ir
33:34viens no magnētiem, kas cilvēks šovakar
33:36šeit ir atvedis. Ar ko jūs pazīstat? Nu,
33:40neviens jau neatzīsies. Protams, ka visi
33:42gaida beigas, kad varēs kaut ko
33:43pagaršot, bet man liekā es, un es neesmu
33:47nevienu Dželato jūsu radīto ēdusi, tāpēc
33:49es neko pateikt nevaru, bet varu uzdot
33:51ļoti daudz jautājumu. Pirmais, kā vispār
33:53radās doma, ka jāsāk to gatavot ne tikai
33:57savā virtuvē sev, bet plašāk.
34:00>> Ļoti straujšs lēciens tagad cenās no tās
34:02zinātnes un drūmās padomju laika skolas
34:05prom. Bet
34:06>> kopīgs un svētīgs brīdis ir vienmēr pie
34:08vakariņu galda.
34:11Un mamma pirka tādu kārtīgi saldējuma
34:14trauki.
34:16Mums Austrālijā mums bija iespēja
34:18nopirkt 5 l trauk.
34:21>> Il kā bija Amerikā varēja arī tik liels?
34:24>> Tagad droši vien var. Manā bērnībā
34:25nebija. Nē.
34:26>> Ā, es atceros. Un k, un tad un tad es
34:30atceros, bija trīs, kam, kam ļoti
34:32garšoja tas saldējums, ja.
34:38Brālis bija tā kā pretī, un tad bija
34:40māsa. Mēs tā kā ar zvaigzni, tā kā
34:42trīstūris.
34:44Man, man blakus bija tēvs vienā pusē un
34:48mamma otrā pusē.
34:50Es laikam bija tas palaids, man bija
34:53jāpieskata,
34:54bet es atceros, ka tie ēdāj divi no šīs
34:58puses, mamma un es, un brālis no otrās
35:01puses. Ai, kā tās karodes, kā iekšā tā
35:04traukis traukā. Es atceros, pirmā garša
35:06bija piparmētri,
35:08bija plombīrs, bet tad, bet tad bija arī
35:10piparmētr labais
35:13>> piparmētra. Viņi pat nokrāsoja to
35:16saldējumu zaļā krāsā, un tur bija
35:18šokolādes gabaliņ. Nu, kā var tā, kā var
35:21tā darīt? Tik, tik labu garšu uztaisīt.
35:24Sintētika pret garšīgs.
35:26>> Mhm.
35:27>> J. Ļoti interesanti. Tāpēc, ka Latvijā,
35:29kad atbrauc 91. gadā, bija tāds
35:33restorāns, nevis restorāns, bet
35:35saldējuma vieta pingvīns. Jūs atceraties
35:38pingvīns?
35:40>> Zini ko? Sintētika.
35:43>> Bet cik krāsains.
35:45>> Krāsains un garšīgs.
35:47Un tad nedomā.
35:49Bet tagad man jāsaka, visa tā sintētika
35:51ir ļoti slikta,
35:53>> ļoti slikti. Tagad pasaulē ļoti daudz
35:56skatās uz to, ko liek ēdienā. Tad viss
35:58tas sākās ģimenē, ja, tādā veidā.
36:02Un tad es esmu tagad Sidnejā,
36:05Austrālijā, un es nāku mājās no
36:08universitātes.
36:10Un Austrālai, Austrālijai ir tāda
36:13paraša, ka kāds grib
36:16negrib vairs savas mantas. Viņu izliek
36:18ārā mājas priekšpusē.
36:21Es tieši pretī manai dzīvesvietai.
36:24Interes tam. Es pieeju, pieeju klāt, es
36:26apskatos
36:28saldēj mašīnu.
36:31Nu, apskaties, tikai $20,
36:36€10.
36:37Kā var ne, kā var to nenopirkt?
36:41Nopirkt, un tā tas viss sākās.
36:45Tur bija pat garšas receptes, ja, ar ko
36:48varēja sākt. Visi taisīja arumiem, ja,
36:52un tā tas sākās, ka es atpūtos, taisot
36:57saldējumu.
36:58>> Un es pirmējāt jau uzreiz jau ar tām
37:00garšām, nevis vienkārši tur.
37:01>> Jā, jā. 97. gadā viss tas sākās,
37:05ja. Un tad tas sanāca tā, ka es visu
37:08laiku tur cilvēki zināja, ka man garšoja
37:11saldējums, un man interesēja visādas
37:13garšas, un man arī sūtīja receptes.
37:16>> M
37:17>> dažas nebija tik ļoti viegli
37:18uzrakstītas.
37:21>> Jā.
37:21>> Un pārlicot pāri laikam, es pateikšu,
37:23man ir pierakstīts, ka Kārlis ir
37:25izveidojis 640 dažādas garšas līdz šim
37:28brīdim. Tas nav, nav uzreiz tai sākumā,
37:30bet līdz šim brīdim. Un, un tās garšas
37:32ir tieši tas, kas mūs arī ļoti interesē.
37:34Piemēram,
37:35>> ja, nu, labi, gaid notī.
37:38>> Jā, jā, jā. Kāpēc tas tā notiek? Kāpēc
37:41tādā ātrumā? Atceraties, es esmu tagad
37:43uztaisījis saldējumus ļoti bieži katru
37:46vakaru vai vienreiz nedēļā, teiksim, ja,
37:5020 gadus. Es esmu eksperimentējis ar
37:52visādām garšām, visādām izejvielām,
37:54visādiem paņēmieniem, vienmēr lietojat
37:58olu, olu dzeltenumus. Un bija tāda
38:00prakse,
38:02ja. atbraucu uz Latviju un tad vienu
38:05brīdi es sapratu no vadības
38:08es neesmu svarīgs
38:12>> un universitātes svarīgs
38:15>> es domāju
38:17ilgtzīve
38:19tā ir tēma par ko cilvēki sāk runāt
38:21Eiropa par to sāk runāt
38:24nav tā nav izstrādāta pilnībā Latvijā
38:29visās iestādē ir dzīve
38:32Ja, tad es tā domāju, nē, tas nav
38:35nopietni,
38:37ja. Es esmu tagad iztērējis ir savu
38:39laiku
38:40iekrājis šādu, šādas zināšanas
38:44no pasaules, no vairākām valstīm. Es
38:46esmu ateis atpakaļ un
38:51es neredzēju savas stabilu vietas. Es
38:53runāju ar to, kādā veidā mēs varam
38:55organizēt stipendijas. Tā kā Austrālijā
38:58cilvēki nevarēja saprast. Bet labi, tad
39:01es sapratu to, ka klau, man trīs mēnešu
39:04laiks. Izņem atvaļinājumu, ko darīs? Vai
39:09citi nopietni jāpadomā?
39:11Sākšu saldējumu taisīt. Nē, želato, tas
39:15ir kas cits.
39:17>> Un tad es domāju, es pats varu to
39:22mēģināt saprast, kā to taisīt. Tas
39:25teica, nē, netērē savu laiku. Tas te par
39:27daudz gadi, tu vari to izdarīt, bet tev
39:29par daudz ilpējas. Dodies uz Itāliju,
39:33saņem apmācības.
39:35>> Tātad es aizbraucu uz Itāliju uz divām
39:37nedēļām atstāju tur viņiem, cik tur
39:40bija? Četri taukši vai pieci taukši. Par
39:43cik maksā, tik maksāja. Tur principā
39:46trīs līmeņi, ja. Beginers to un events.
39:51Es izgāju tos divus. Es domāju, nu, man
39:53tik daudz naudas nav uz trešo, ar diviem
39:55pietiks. Atbraucu atpakaļ un mute
39:58pavērās. Es domāju, o, man, es domāju,
40:01ka sākumā man vajadzēs mazu vietu,
40:04bet tagad man jāceļ veselu
40:07ēku, tā uzticē laboratoriju.
40:11Un tad es arī iepirku aparatūru. Sākumā
40:14es piedomājos, cik tas maksās tur?
40:16€50.000.
40:18Džalat mašīna €35.000.
40:21Nu, tieši tā, kā mašīna, kas rullē pa
40:24ceļu, ja, bet tādām iespējām,
40:28ja, man liekas, ir tikai viens tāds kaut
40:31kur Latvijā. T visu to visu es
40:33sakārtoju,
40:35tad es esmu gatavs darboties.
40:37Atceraties, man ir 20 gadu pieredzes ar
40:40saldīmu. Es esmu tagad izgājis apmācības
40:43Itālijā.
40:45Un tagad es varu paralēli tagad sākt
40:48darboties,
40:50ja.
40:51Un labums ir universitāte plulksten
40:551000. Mēs slēdzam durvis.
40:59Man nav tāds, mēs slēdzam durvis,
41:03man ir tāds, strādā, ko tu gribi.
41:08Sākumā man vienkārši bija idejas. Es tur
41:10vienkārši aizgāju uz laboratoriju, un es
41:12tur varbūt biju pusnaktī,
41:15man vajadzīja klusumu, ja. Un tur tas
41:17viss tad tapa tā kā Siguldā ļoti skaista
41:21vieta, uz dabā
41:24tā ir, tā ir radoša, klusa vieta. Un tā
41:27tās garšas sāk tā, kā saka, dēls saka,
41:31dēls saka, domā par lielāku apjomu, domā
41:34par lielāku apgrozību. Es kā zinātnieks
41:37saku, nē, man pa priekšu ir jādabon
41:39skaidrība, kā to taisīt precīzu un labu.
41:42Un tā es vienkārši taisu recep pēc
41:44recepes.
41:46Un es vienkārši, es neredzu to galu. Un
41:48tad vecākā vecākam dēlam bija draudzene,
41:51kas apciemoja. Viņa saka, vai tu esi
41:54padomājis par Ginesa rekordu? Es saku,
41:56nē.
41:58Es vienkārši tā automātiski vienkārši
41:59daudz taisīju. Viņa saka, varbūt, varbūt
42:03apsver to, tā to kā iespēju. Es domāju,
42:06labi, es apsveršu. Domāju, viņa aizgāja
42:09prom. Es domāju, labi, izdarīšu. Toto
42:12brīdi man bija 400, domāju, ai, tikai
42:14100, ja. Un tad es apzināti es vienkārši
42:18domāju receptes. Iedomājies, kad staigā
42:22dabā, tu redzi ziedu, ziedu, tu redzi
42:25lapus, tu, tu redzi augļus, tu redzi
42:27ogas, tu redzi dārzeņus, tu ieej Rimi
42:31veikalā, ja, man pat garšas lec ārā no
42:34no kartupeļu ķipšu papes, ja. Esak to es
42:37varu izmēģināt. Rņ saka, vajag uztaisīt
42:40kartupeļi saldumu man, ja? Es saku,
42:43labi, es ne tikai kartupeļi uztaisīšu,
42:45uztaisīšu arī skāb kāpostu, ko es arī
42:48uztaisīju.
42:51>> Jā,
42:51>> ļoti labi. Man tieši bija pierakstīts
42:53jautājums par latviešu garšām un
42:55dželato. Varbūt var drusku tad vairāk,
42:59kas, kas ir, nu, šis, kas izklausās ļoti
43:01specifiski kā kāpostu,
43:03>> tas ir,
43:04>> kas ir varbūt vēl tāds dīvains un
43:06neprasti. Mums jau gribās kaut ko tādu
43:08neparastu dzirdēt.
43:09>> Būs viena latviešu recepte šovakar arī
43:12amerikāņi. Amerikāņiem patīk ķirbe.
43:16Kur visiem patīk ķirbe.
43:19>> Latviešu, latviešu garšas ļoti priecājos
43:23par to, ka es biju vienā Alfa, Alfa
43:27grupā baznīcā pirms gada. Un tās
43:30meitenes tur, nu, meitenes un lauki.
43:33Meitenes, zini, visas tās garšas. Ja,
43:36visas tās zāles, visas tās lapas un ko
43:38var ēst un ko var neēst, ja. To brīdi es
43:41dabūju visādas jaunas garšas. Es jau
43:43biju dzirdējis par gārslu. Mhm.
43:46>> Ja.
43:48Un tad man Siguldā viena
43:51meitene uzmeklēja gārsas un man atveda.
43:54Es uztaisīju tad gārzu.
43:57>> Laimīgs cilvēks. Visi no viņas cenšas
43:59atbrīvoties. Šausmīgi nezeltā gārz. Jā.
44:02Tiem, tiem, kam nav dārzi, kaut jums
44:05nekad nebūtu jāvēo kārz,
44:08bet jā, tā saka, ka viņi nākot pie
44:09cilvēkiem, kuriem jā
44:10>> kaut kāda ārstniecības aga vajadzīgi.
44:12>> Jā, jā, jā. Un tādā pašā veidā man bija
44:14vairāki citi
44:18augi, kurus man pieminēja. Un tādā
44:21veidā, tāpat kā lēciena veidā vēl piecus
44:24garšas, es vienkārši pienācu klāt. Es
44:27minu cilvēkiem, vai es esmu redzējusi
44:29tādas garšvielas. Man arī palīdz cilvēku
44:32uzmeklēt.
44:34>> Un tā arī top jaunas garšas. Visu laiku
44:37uztaisī no melnā balzām pašā sākumā man
44:40restorāna prasa, vai, vai tev ir tāda
44:42garša, vai tu vari uztaisīt? Es saku,
44:43labi, es es izmēģināšu. Uztaisīju melno
44:46balzāmu jau diezgan agri. Vai jums ir
44:48pašam savi favorīti? Vai jums ir ļoti
44:51neitrāli? Zinātnieki parasti tādi
44:52neitrāli tur 100 garšas un tad viss ir
44:55labi? Es es neko ja neizvēlos pats. Jums
44:58ir savi favorīti, kas jums vairāk
44:59tuvākus iedzīvoj labā garšā?
45:05>> Man patīk, ka garša ir uzplaukusi.
45:09Un katra garša ir sevišķa.
45:13Un, ja katra garša ir uzplaukusi, tad to
45:16var apbrīnot un izbaudīt.
45:19Jā. Man mīļākās garšas, kas, kas man
45:22bija no Austrālijas, man bija mango.
45:25Pistācija man nebija mīļākā garša, bet
45:27ar laiku visi cilvēki, kā latviski saka,
45:30fano par manu pistāciju.
45:33Un es iemācījos to izgaršot un izbaudīt
45:36arī, kas cits man garšo. Ā, ar
45:39sapīstīviem.
45:41Šodien ir Agri un arī Agritas. Mhm.
45:45>> Es atceros, ka es runāju ar Agretu
45:47Kiopu, viņa bija studējusi Amerikā, un
45:50viņa man pastāstīja tādu gadiem viņa
45:51apciemoja itāļu vecmāmiņu,
45:55un tur viņi pabaudīja Laurino.
46:00Jūs zināt, kas Laurino ir? Laurino ir no
46:03Lauru lapāna
46:06>> uztaisīts liķieris.
46:09Aha, paldies.
46:12Manai mammai ir Laura Lapkoks.
46:15Zini, kā es brālim arī lūdzu vairākas
46:18reizes, kad tu lido atpakaļ, atved,
46:20lūdzu, Laura lapas, tad var dabūt
46:23etanolu. Šeit Latvijā izvilk ārā. Un
46:26mana pirmā garša bija, kā sevišķa garša
46:29bija laurlapa, bet bija par daudz
46:32ledainas, bija par daudz aukstas. Un tad
46:34es tad domāju, m,
46:36man ir akmens maltuv, es varēju samalt
46:40jebkādas sēklas vai riekstus. Un tad es
46:44samalu mandeļu skaitiņus. Un tad es
46:47uztaisīju mandeļu sviestu. Šīs mandeļu
46:50skaidiņas nav
46:53apceptas, tā viņas tādas zaļākas. Un tad
46:57šito te mandažu sviestu saliku kopā ar
46:59šo laurlapu izvilkumu un izveido jaunu
47:04garšu. Starp citu, es tad internetā
47:06meklēju un es uzgāju, ka šī modernā
47:10garša, tikai jāpieliek citroniziņa klāt.
47:15Ļoti sevišķi garša,
47:17ja. Tā, k tā ir pavisam jaun uztaisīt
47:20uztaisīta. Man likās, es neesmu tāda
47:22sastaps. Nu, kur cit tur. Es mēģinu
47:24tagad tā galvā teorētiski iztēloties.
47:26Man tā kā neiet vispār tas viss.
47:27>> Ir grūti. Ir grūti. Un nedrīkst atļaut
47:31smadzenēm izprast to. Un ļoti daudz to
47:34dara. Man ir jāsaprot to. Pirms es to
47:37pagaršoju, es domāju, nē, tās smadzenes,
47:40tas cilvēks nav gatavs visam tam labāk
47:43uz garškārpiņām
47:45izmēģināt un tad savienot ar to prāta
47:47procesu, tomāšanas procesu.
47:51>> Man tas izklausās kā šausmīgi dārgs
47:53hobijs visu laiku eksperimentēt, ļoti
47:55smalkas, dārgas sastāvdaļas.
47:58Es negribu prasīt biznesa nianses, bet
48:01kādi ir jūsu nākotnes plāni? Un otrs
48:03jautājums, ko mums visi gandrīz ienākot
48:05prasīja, kur to var nopirkt, kur to var
48:07pagaršot?
48:07>> Jā. Labi, es vēl joprojām, es mēģināju,
48:10esmu mēģinājis atkāpties no zinātnes
48:12vairākas reizes, bet es jutu to zinātnes
48:17mīlestību, mīlestību pētīt,
48:21ja. Un līdz ar to es vēl esmu ar vienu
48:24soli
48:26RTU, ar otru soli esmu šajā Dželato
48:29jomā. Tātad Dželato es sapratu, es
48:32nevaru veidot veikalu, jo savādāk es
48:34vairs neesmu pētnieks.
48:36>> Tā ka man ir jāpiegādā restorāns.
48:40Man tie visi tā mainās ar laiku. Kasra
48:43bija mans pirmais. Atkal mans brālis
48:45teica, klau, tu esi dzirdēsi par Kasa
48:47Nostra? Un to, ka viņi tikko ir
48:50atvērušies.
48:52Nē, nē, es aiziešu aprunāties. Un tur
48:55bija Sandra Kļaviņa
48:58>> no Bribantes, man liekā.
49:01>> Un tad es domāju, ai, es neesmu tur, man
49:03nav nekāda liela prakse, es došu par
49:05lēto. Galvenais, ka viņiem prieks, man
49:07prieks. Visi ir priecīgi, ja. Un tad es
49:12sāku dot viņiem. Un tad es patēju to
49:14zemo cenu. Viņi bija priecīgi, es biju
49:16priecīgs. Un tad es atceros to, ka viņi
49:19gribēja zināmas garšas. Viņa arī
49:21gribēja, kas tur bija, kafijas. Kafijas
49:25neaizgāja.
49:27Man nepatīk tā kafijas garša. Uzreiz
49:29nobremzēja. Un tad arī es pretem es
49:31uztaisīju mango. Un sandar ļoti garšoja
49:35mango. Uzreiz tas vienkārši bija kā
49:36sandargarša. Viņiem vajag tieši tā, kā
49:39Itālijā. Neko, neko raibāk. Pistāci,
49:42mango, šokolādes, citronu un ogu. Viss
49:46tā jūs varēs, varēsi pagaršot.
49:50Drīkst pateikt?
49:53Drīkst. Jā, man liekas, viņš piekritīs.
49:56Tad ar novembra sākumu būs vēl
49:57vienkārša. A, Buržuj tagad ir blakus.
50:00Izstāstīšu par Buržuju. Buržuj
50:04ciemos uz Martinelli. Martinellij atkal
50:07mans brālis saka, klau, tur ir pretējā
50:09pusē,
50:11kad ir jauns veikaliņš. Martinelli.
50:13Martinelli bija pārvākušies no
50:16Limbažiem.
50:18Tals
50:19>> Tals ir baz?
50:20>> Jā, paldies. Jā, no Talsiem.
50:23>> Un tad es pie, un tad es piegāju viņam
50:24klāt. Es vienkārši iedevu viņiem dažas
50:26garšas. Viņi izvēlējās, ko viņi gribēja.
50:28Un tad tieši tur buržoja saimnieks bija
50:31klāta. Un viņš pagaršīja man pistāciju.
50:34Viņš saka, vai drīkst būt? Es gribu tā
50:37būt pistāciju.
50:39>> Bužas divas veikās tālāk.
50:41>> Mhm.
50:41>> Ja.
50:42Tā kā viņi bijuši mani ilgie klienti,
50:45tur tagad ir baigi labie, baigi labās
50:47garšs. Un tikko bija studiju draugi no
50:50Austrālijas, un es viņam prasīju, kāds
50:53jūs vismīļākās garšas? Džon teica, ka
50:56viņam garšoja aveņa. Džil teica, ka
50:58viņai garšoja tāda pralīna garšas
51:03māks kaut kāda sevišķi.
51:07Un es jau sāku veidot kaut kādas idejas.
51:10Un tad viņi saka, lūk, šī ir tā
51:12konfekta.
51:14Un tad es apskatījos, es es uzprasu
51:17mākslīgam intelektam, lūdzu, parādi man
51:19sastāvdaļas. Saka, ā, nu skaidrs. Labi.
51:23Un tad es izveidoju tādu speciālu garšu
51:25rallīna mandēļu lazdu kopā ar šokolādi.
51:31Tur buržojā pašlaik ir.
51:35Es atceros, kad Alvis Elberts bija kaut
51:38kādā nometnī Anglijā, un viņš saka, es
51:41ēdu bumbija ringber lā baigi garšīgs.
51:45Domāju, okei, tagad ir rudens, es tādu
51:48uztaisīšu. Uztaisīju to uz Austra
51:51festivālu. Tad tam tur arī jābūt.
51:56>> Tad tur būs sālītā karamele. Ja katram
51:58latvietim garšo sālītā karamele. Tur būs
52:00baltais, varbūt šokolādes. Tātad tur ir
52:03divi, divi klienti. Kas nostrs,
52:05buržujinelli. Vēl joprojām pasūta. Tad
52:09man Radison Blue, viesnīcas Latvija.
52:15>> Nezinu, vai es drīkstu, nezinu, vai es
52:17drīkstu teikt.
52:19Drīkst
52:21mango. Mango smiltsēkši. Viņiem ir
52:24sojas. Sālītā karamelos.
52:27>> Kokoss. Vegāna. Vegānu versija. Man
52:31prasa vegān vegāns.
52:35Kas tur cits ir? Šokolādes.
52:38Tas ir tur
52:39bužā uz restorānēļu.
52:42Tagad būs interesanti garšas pabārs. Man
52:46jau pateica, ko viņš gribēja. Es mazliet
52:48pamodificēju to, to garšu. Ābolu, alču
52:52plūmju, skuju
52:54>> un džinu.
53:00>> Viss no Latvijas.
53:03Kur citur jūs varat? Mildā šodien
53:06piegādāj.
53:08>> Milda, restorāns Milda Vecrīgā.
53:10>> Nu, brīnišķīgi. Tātadšā
53:13tātad nevar teikt, ka tas ir kaut kas
53:15nepieejams, bet telefons sarunājos.
53:16minējāt arī ļoti interesanti nākotnes
53:18plāniņu, un, ja to var vispār skaļi
53:21teikt visiem,
53:23tad pastāstīt par tiem nākotes plāniem.
53:25Līčeloto.
53:27>> Ā, vēl
53:31man ir jātiek ar sevīm galā ar to
53:35zinātnieku. Man mazliet ir jānomierina
53:37to zinātnieku
53:39un jāvirz tās, tās pētīšanas darbības
53:42tur ar kaut ko citu. Bet es gribu
53:46lielākā apjomā
53:48skatīties tādas iespējas sākt ražot. Ir
53:52viens interesents, viens, kas interesējā
53:56Siguldā. Redzēsim, kā tas notiks.
53:59Bet kā kost Eiropas kost projekta
54:03Latvijas pārstāvis Briselē es visu laiku
54:07esmu redzējis to, kur ir labums
54:10sabiedrībai. Kur ir labumi sabiedrībā?
54:13Es domāju, universitāte reiz par tautas
54:15teorētiski pētdod rezultātu, ja. Tā ka
54:19šis ir viens, ko es gribu darīt. Es
54:21gribu tagad virzīt šo uz medicīnisko
54:25ēdienu, šo Dželato. Atceries, es pētīju
54:28biomateriālus,
54:30>> un es sapratu to, ka par daudz uzņēmumi
54:32pasaulē tais biomateriāls. Tur vairs nav
54:34interesanti, ja. Un tur tikai vajag
54:38labu, labu runāšanu un daudz nav viss,
54:40tad viss aizies, ja. Bet tagad es skatos
54:43uz to, kādā veidā palīdzēt aciem
54:46cilvēkiem
54:48onkoloģijas pacientiem. Onkoloģijas
54:51pacienti, viņi tiek apstaroti vai viņi
54:53ņem ķīmiju.
54:55>> Mhm.
54:56>> Un viņiem ir problēmas mutē, jo viņi
54:59nevar ēst ēdienu tik viegli.
55:04>> Tūz. Nē, nebūz čūkas. Jā. Čūs, čūs ir
55:08mutē. Un, ja jums ir čūs mutē, jūs
55:10negribiet ēst.
55:12>> Tā kā man tāda doma ir uztaisīt želato.
55:17Jau ir pārbaudīts runkodijas pacientiem.
55:20Viņa labāk ņem dželato, nekā dzerutri
55:24drinku. New drri vienkārši iztiek ārā.
55:26Čilato var sakturēt mutē, un tas kūst.
55:29Mhm.
55:29>> Bet šeit ir, šeit ir inženierdarbs
55:32zinātnieku darbs, ka var uztaisīt to
55:34dželātu, lai tas būtu pietiekami mīksts.
55:37Tad, kad jūs ieliekat mutē, tas ir
55:39auksts, tas ir ļoti labi.
55:40>> Mhm.
55:41>> Čūlām.
55:42>> Mhm.
55:43>> Un jāuztaisa to pietikam mīkst, lai tas
55:45par daudz nespiež tās čūlas.
55:48Un tagad kādā veidā to var uztaisīt,
55:51ja tā kā man universitātei ir
55:55ļoti labs aparāts pārbaudīt mehāniskās
55:59īpašības. To sauc par nano inventētāju.
56:03Es varu vien tā iet iekšā un ļoti sīku
56:07un ļoti akurāta tad pētīt. Man ir
56:11augstuma šūna, ja. Tagad es varu ielikt
56:13tur dželato iekšā. Šis te, šis te ir, kā
56:16saka, tā ir nākotne. Neviens, neviens to
56:19nedara to tādā veidā. Un arī šķiet, ka
56:23šis tāds fantastisks piemērs, kā šīs
56:24divas tā radošā un zinātnieka puse
56:27savienojas tik vērtīgā
56:30mērķī.
56:32>> Vienkārši cepur nost. Tā ka tas ir tas
56:34radošais un tas ir tas praktiskais
56:36glabumu cilvēkiem. Mhm. Un sarunas
56:39noslēgumā es zinu, ka visi gaida, kad
56:40mēs varēsim pievērsties tai garšīgajai
56:42daļai, bet man gribētu vēl vienu tādu
56:45lielu jautājumu. Jūs tagad esat jau ilgu
56:47laiku Latvijā, un pirmā pieredze bija
56:4989. gadā. Man gribās tādu atskatu tagad
56:52par šo visu laiku, kā Latvija mainīsies,
56:55kā jums šķiet, kurā virzienā mēs ejam,
56:57varbūt ne kurā, bet labā vai sliktā.
57:01Un jā, kas
57:04jums būtu savu dēlu paaudzei jādod kādi,
57:07nu, vārdi ceļam, ko darīt tālāk, ko mums
57:11kā sabiedrībai izvēlēties, kādu
57:13virzienu, pie kā mums strādāt, kā jūs,
57:15jūs redzat, ka jums tāda analītiska ļoti
57:16domāšana, kā jūs redzat mūsu sabiedrības
57:19attīstību pa šiem gadiem?
57:20>> Jā, man ļoti patika noskatīties piemēru
57:23no Ukrainas.
57:25Tur bija viena vienība, kur ļoti viņi
57:29strādāja ar droniem,
57:31un viens viņiem bija vairāki noteikumi,
57:36ja,
57:37lai būtu caurspīdīgiem, citos vārdos,
57:41lai stāstītu patiesību. Mhm.
57:44>> Gan problēmas, gan labumus, sadarboties
57:46un vienkārši kopā darboties. Es domāju,
57:49šis te ir viens, kas vēl ir uzlabojams
57:53Latvijā.
57:55tradicionāli vienkārši katrs rauj uz
57:57savu pusi,
57:59ja mums ir jāmazina šo administratīvo
58:01slogu,
58:03jo tas ļoti apgrūtina,
58:07ko mēs varam darīt. Es domāju, latviešos
58:10jau ir tas dzinuls, un latvieši ir ļoti
58:13spējīgi tauta. Tāpēc mēs vēl esam,
58:18ja? Ja mūsos ir ļoti liels spēks. Es
58:21domāju, ka tad ar Dieva svētību tad viss
58:23notiks.
58:25sakarā ar to jauno saltajām to, vai tur
58:29arī būtu iesaistīts kaut kas sāp no
58:34remdēšanai
58:36izaldējumā.
58:36>> Baigi interesanti
58:39medikamentus ielikt, lai
58:41>> Bet tas
58:42>> vai arī nav dabiski, kas no novērs
58:46>> zāles ir vienmēr ielikt iekšā. Zāles ir
58:49vienmēr ielikt iekšā šajā masā. Un tas
58:52ir, ko dažās slimnīcās to ir darījuši,
58:55bet tā nav nekāda tur
58:58nav nekāds liels solis. Nav nekas tur
59:02vienkārši paņem un ņem iekšā. Viss.
59:05>> Nē, bet dabis no dabiskām vielām
59:09dabiskām. Nē, jā, tas ir, vai ne,
59:11mēdzinošs, vai ne, lai nebūtu tāds
59:14ķīmija.
59:16>> Jā, protams, latvieši ir ļoti spējīgi uz
59:18to cepuri nost, ka latviešiem ir ļoti
59:22dziļas zināšanas un saprašanas par to,
59:25kas aug dabā
59:28un kā to var izmantot.
59:31Man ir pat vigriežu. Es uztaisīju aviņu
59:34vigriežu čelatovs, starp citu, baigi
59:36labs, bet zāles var vienmēr ielikt, bet
59:40to var arī vēlāk ielikt. Pašā sākumā
59:43onkoloģijas pacientam vajag
59:46spēku atgūt.
59:47>> Mhm.
59:48>> Un vajag proteīnu, lai var muskuļus
59:51>> saudzēt,
59:53>> ja. Un vajag minerālvielas. Pašlaik man
59:56ir maģistra studente,
59:59kura skatās, kā ievietot minerālvielas
1:00:02un kā vitamīnus ievietot, ja. Es, man ir
1:00:05tādas domas paralēli
1:00:08uztaisīt kādu citu projektu proteīn
1:00:11batoniņus un arī visā te visas tās
1:00:14zināšanas ielikt iekšā,
1:00:17ja. Tur baigi interesanti, tur var arī
1:00:19aminoskābes atsevišķas ielikt iekšā.
1:00:25Skaista pasaule.
1:00:27Netaisīsim to par daudz lētu, jo, ja būs
1:00:30lēti, tad arī tie labumi nebūs nekādi.
1:00:32Tas viss maksā. Vai es atbildēju
1:00:34jautājumu?
1:00:36>> Bet blakus bija vēl viens jautājums.
1:00:38Neredzēju, kurš pats tev roku.
1:00:39>> Man bija komentārs 17. gadā, kā jūs
1:00:43runājat TEDEX Rīga konferencē. Un, un to
1:00:47runu, kas ir angļu valodā vēl, un
1:00:49noskatīties YouTube, es ļoti ieteiktu,
1:00:52jo tur viņš ļoti brīnišķīgi stāsta par
1:00:55kaulu implantiem, ja es nemaldos, un kā
1:00:59viņš pārgāja uz to Dželato. Nu, tas ir
1:01:02tiešām tāds it kā lēciens, bet tai pašā
1:01:04laikā sanāca viņam ļoti dabīgi un
1:01:06interesanti no arī no stāstījuma
1:01:09viedokļa.
1:01:11Man ir jautājums, bet, ja, ja mēs neejam
1:01:13uz šiem minētiem restorāniem vai gribētu
1:01:16iegādāties vienkārši, nu, mājās vai, vai
1:01:19labi pašlietošanai, vai Siguldā ir arī
1:01:22pieejams?
1:01:24>> Jums jāatrod man.
1:01:25>> Ahā, okei, skaidrs.
1:01:27>> Brālis mani uzaicina vakariņās
1:01:29saka, nu, es nezinu, kā ies. Man pašam
1:01:33bija grūti,
1:01:33>> jā,
1:01:34>> atrast sev laiku.
1:01:35>> Mhm.
1:01:35>> Ja. Darba stundas man tagad ir 15
1:01:38stundas dienā.
1:01:40>> Mhm. Ē, ja jūs mani atrodat, tad jūs
1:01:42dabūsiet
1:01:44numuru. Es varu jums iedot.
1:01:46>> Rakstiet man īsziņas, nezvaniet man.
1:01:49>> Labi,
1:01:50>> jo tad es varu vieglāk, kad es esmu kaut
1:01:52kur, tad es varu vieglāk apskatīt.
1:01:54>> Un tad varbūt es sāku domāt, man bija
1:01:56viens ierosinājums.
1:02:00Andrejs man to ierosināja, ka man
1:02:03jāuzsāk Džilato klubu
1:02:06un katru mēnesi tad izveidot kādas trīs
1:02:08jaunas garšas.
1:02:09>> Jā.
1:02:10šeit.
1:02:12>> Šeit, jā,
1:02:12>> jā. Lab muzejā.
1:02:13>> Un tad jūs varēsiet katru mēnesi saņemt
1:02:16savus trīs sevišķus garšus.
1:02:20>> Es abonētu tos.
1:02:21>> Un es pašlaik esmu pasūtījis kakao,
1:02:24kakao augļu
1:02:28tādu biezeni, kas ir kakau tajā apval
1:02:31iekšā.
1:02:33>> Eksotiski. Mēs pat nezinām par to. Es
1:02:36esmu vienreiz pagaršojis,
1:02:38kā piemēram, šitāds te. Es piedalījos
1:02:42vislielākā ēdiena konkursā Great Fast.
1:02:44>> Mhm.
1:02:45>> Viņas bija nominēts kā importa preces
1:02:49pozīcijā. Tomēr nedabūja, tāpēc, ka
1:02:51galvenais uzvarētājs jau dabūja galveno
1:02:54vietu,
1:02:56ja.
1:02:58Nākamajā gadā tur bija zināms rieksts
1:03:01kaut kur
1:03:03kādā salā speciāli izgatavots krauzdus.
1:03:07Es to gribu dabūt samal uztaisīt to
1:03:09sviestu
1:03:11un uztaisīt želato. Citur je to nedabūs.
1:03:14Šādas garšas jūs varet piedzīvot. Jūs
1:03:17varat atnākt pie manis un jums vienmēr
1:03:19būs dāvana, ko vest ciemos. Nav tā, ka,
1:03:24ai, kur es varu atrast kaut ko, ko vest
1:03:26ciemos,
1:03:28ja, bet šo atak, tas ir nopietni.
1:03:32>> Bet, ja, dabūsim manu numuru un tad viss
1:03:35aiziesim.
1:03:38ir rudens un katra, katra latvieša
1:03:41medību vieta ir sēņu mežs.
1:03:46Un ir ļoti laba tāda sēne, ko var ēst
1:03:50svaigu un ar iekšu garšu. Ir dižāds te
1:03:55>> vai ir kādas kād žilato no sēnēm? He,
1:04:00>> jā,
1:04:01>> jā,
1:04:02>> bet no šīs sēnes man vēl nav.
1:04:04>> Dižā sausarz viņa ir tiešām jēdam svaigu
1:04:06mežā. Viņu vienmēr, kad atrodu, parasti
1:04:09vienmēr man tēvs ņēma līdzi sviestmaizes
1:04:12>> un vienmēr varēja apēst. Un vislielākais
1:04:15prieks viņam bija vilcienā, ka mēs
1:04:17braucām no Ikšķeles uz Rīgu. Un viņš
1:04:19izvilka ārā tos dižo saulsaržu, un viņš
1:04:23sāka mani barot. Un tās krievenes visas
1:04:25tur kliedza pa visu vilcienu. Durāk,
1:04:28durā ribon pjoš
1:04:32tulkojumu.
1:04:33>> Tas ir muļķ muļķi bērnu nogalī.
1:04:35>> Ā, esmu uztaisījis no gailenēm.
1:04:39Padomājiet, kā mēs ēdam gailenes
1:04:41ikdienā. Jā.
1:04:44Un kreiz
1:04:45>> sī
1:04:46>> un svieskoš
1:04:50klāt
1:04:51>> un pipariņ
1:04:53>> kāds uztaisīts paglabājis
1:04:56>> Tails restorānā kamēr bija,
1:04:58>> tas aizgāja. Man patīk ar ar Tails
1:05:01darboties.
1:05:01>> Mhm.
1:05:02>> Tur Matīs pavārs. Matīs ļoti radošs.
1:05:07>> Jā. Tātad ir no suma.
1:05:11>> Lūdzu.
1:05:12>> Es vēlos pa, runājot par garšām, es
1:05:14vēlos arī padalīties ar vienu garšu.
1:05:17Mēs, mēs ar ģimeni
1:05:20gatavojamies braukt uz Ņujorkas, uz
1:05:22centru un, un kā uzreiz, o, vienreizēji,
1:05:27man kaut ko tieši vajadzēja no piektā ar
1:05:29Advenijas
1:05:31veikala.
1:05:32Un es atradām, un tad man bija jāp
1:05:36jāpārjautās, kuru tabaku tu vēlies?
1:05:40Viņš uztaisīja tā
1:05:44no tā.
1:05:45>> Jā, tad es atceros, kad es kā students,
1:05:48es biju Ņujorkā, un tad es sasmaržoju
1:05:52tādu vienreizēju smaržu, kad vecāks
1:05:56vīrietis vienkārši tur smēķē savu
1:05:58cigāru.
1:06:00>> M,
1:06:00>> jā.
1:06:02Un tad es šo garšu, lai to smidži, es
1:06:04atcerējos. Es iegāju tabakas veikalā, un
1:06:07tad es izprasīju, kas tas varēja būt. Un
1:06:10faktiski var gatavot
1:06:13saldīm vai džilapa no tabaka.
1:06:16>> Viss ir iespējams. Jā, nevar. Jā, es var
1:06:19arī izstāstīt no atmiņas, varbūt es
1:06:21bišķi kļūdos, bet Covid laikā bija
1:06:24Tērbacila bija slēgta, un jums bija
1:06:28tad pret tā Tērba iela bija, nu, gājēja
1:06:31pārtraucība par gājienu. Un jums bija
1:06:33jums dēli, tavi dēli tur strādāja, es
1:06:36atceros. Un katru dienu, kad es nācu
1:06:38mājās, tad man bija falafel pa kreisi un
1:06:42saldījums pa labi. Un tu arī vienreiz
1:06:46tur biji. Mēs kaut ko runājām, runājām,
1:06:48runājām. Tavs telefons zvanīja un pēkšņi
1:06:52teica, nu, gribi Jāņu ogas saldējumu?
1:06:56Teica, gribu. Mana mīļākā ogga. Un man
1:06:58šķiet, tas bija tajā pašā dienā. Tu
1:07:00aizbrauci atpakaļ. Kāds bija pievedis
1:07:03tur Siguldā ar jums un piedāvājis lielu
1:07:06daudzumu Jāņogus. Un acīmredzot tas
1:07:08burvīgais dārgais aparāts spēj arī. Un
1:07:10tu spēji tajā pašā dienā līdz trīs vai
1:07:14četras stundas vēru tu teici, lai es
1:07:15esmu atpakaļ lejā. Ā, un būs jāņogu
1:07:19saldējums. Un tas bija vienkārši
1:07:21neticami garšīgs. Parasti jāņogas, kad
1:07:23viņus kaut kā apstrādā, pārtaisa, viņus
1:07:26zaudē to, to pamatgaršu, bet tavā
1:07:27saldējumā bija īstā jaņjura garša, un
1:07:30tas bija tiešām kaut kas īpašs. Jā,
1:07:33>> jā, paldies. Nē, es tevi vienmēr
1:07:35atceros, jāņogas parādās, un es vienmēr
1:07:38domāju, mil
1:07:41atceries, kā tapa tava Siguldas
1:07:44saldējuma māja?
1:07:47>> Kā tapa tavā viesistabā uz uz grīdas? Tu
1:07:51man atnes, parādīji savu mājas zīmējumu,
1:07:55skici un saka, Raimond, tu kā būvnieks,
1:07:59pastāsti man, kā man salikt visus šitos
1:08:01te. Man liekas, ka man tik liela mājiņa
1:08:03pietiktu. Un tad es tev uz grīdas ar
1:08:05skoču uztaisīju to mājiņu.
1:08:08Un, un, un tu man iedevi mērus, tev
1:08:11nebija laiks. Un tad tu pateici, man
1:08:13šitādi mēri apmēram tiem saldējuma
1:08:15aparātiem. Un es uz grīzevu atkal to
1:08:18skoču uztaisīju. Un tad teica, nē, šit
1:08:21te nevarēs iziet cauri vai šitā te. Un
1:08:24tā tā toreiz tapa. Un pēc tam tu teiksi,
1:08:27kā man dabūt tagad to skoču no tās lakas
1:08:31no.
1:08:33>> Jā, tas ir baigi labi iziet cauri tam
1:08:36procesam.
1:08:38>> Bet kas tad paliek ģimenes uzņēmums?
1:08:41Bērni iesaistās vai nē?
1:08:43>> Nu, katrs bērns savā valstī tagad ir.
1:08:48>> Sākumā ļoti
1:08:49>> Mhm.
1:08:50>> tagad viss uz maniem pleciem.
1:08:53Šad man agrāk bija palīgi, bet es
1:08:56redzēju, ka man bija jāstāv palīgam
1:08:57blakus
1:08:59>> un palīgs strādāja lēnāk.
1:09:01>> Mhm.
1:09:02>> Un tad man bija jāmaksā palīgam. Es
1:09:04domāju, nu, viss tas neiet kopā.
1:09:08>> Nevarējāt dželato.
1:09:09>> Nu, tā problēma ir tāda. Tā problēma ir
1:09:12tāda. Restorāns zvana.
1:09:15>> Man vajag džilato.
1:09:18Es saku, paldies. Ļoti labi.
1:09:21Kad vajag? Nu, pēc dažām dienām
1:09:25padomājiet.
1:09:27Tagad ir jāmeklē kā darbinieki.
1:09:29>> Mhm.
1:09:30>> Jāizdomā kādas garšas.
1:09:33>> Vai tam darbiniekam ir pieredze tieši to
1:09:36garšu, vai tam darbiniekam ir iespēja
1:09:39aiziet uz dažām stundām un visu to
1:09:42sakoordinē. Baigi sarežģīti. Es neesmu
1:09:45tāds, kas masveidā uztaisa zināmas
1:09:47garšas un tik grūš, ja. Es esmu tāds,
1:09:51kas ir tādā situācijā, ka es varu teikt,
1:09:55ko jūs vēlaties?
1:09:56>> Mhm.
1:09:57>> Ja. Un es varu tad uz vietas izrēķināt
1:10:00to recepti un tad uztaisīt.
1:10:04Tas nav ekonomiskais variants, starp
1:10:06citu.
1:10:07>> Jā.
1:10:09>> Tātad,
1:10:11dēli ir prom. Man pašam tagad ir
1:10:13jāstrādā. Un es skatos tagad, kā mainīt
1:10:16to atkal, jo man nav laika, nav laika.
1:10:21Un to situāciju jānomaina.
1:10:24Tā kā es vienmēr skatos tagad, kā to
1:10:26izdarīt, bet es visu laiku mēģinu
1:10:27nobremzēt tās jaunās garšas. Toties manā
1:10:30dārzā parādījās
1:10:33aronijas un teiksim izdomāju
1:10:36aņonij dar ejet uz
1:10:40uz Mildu šodien to noderi to garšu.
1:10:44Baigi laba aronijs ir pēc mandelēm.
1:10:47Iedomājies avena ar mazliet tādu mandeļ
1:10:49garšu. Baigi labi.
1:10:53Man prieks ļot vēl vien.
1:10:54>> Es jau man tagad pilna mutesā.
1:10:57Ābol Alekseni kaut kādu arī iedeva uz
1:11:01Mildu. Tā kā ejiet un prasiet viņam to
1:11:03garšu.
1:11:05>> Man, man šķiet, ka šis ir īstais brīdis
1:11:07pateikt paldies. Pirmkārt pateikt, man
1:11:10šķiet, ka tā kluba ideja šitā ir tiešām
1:11:13īstā vieta, kur to Dželato klubu varētu
1:11:15darīt. Es domāju, ka mums te savāktos
1:11:18pulciņš, it īpaši pēc tā, kas tūlīt tiks
1:11:20piedzīvots. Bet otrs gribu pateikt liels
1:11:23paldies tieši par to laiku, ko jūs esat
1:11:25šovakar veltījis, un arī tai
1:11:26sagatavošanai visai. Mums bija liels
1:11:28prieks šo stāstu dzirdēt un nedaudz
1:11:30ieskatīties tādās radošā zinātnieka
1:11:34domāšanas veidā. Paldies.
1:11:36>> Paldies.
1:11:53Man ir gandrīz, gandrīz viens draugs.
1:11:55Tātad izstāstīšu jums to kārtību.
1:11:59Tātad es veidoju jaunas garšas,
1:12:03>> ja.
1:12:04Restorāns Molto Coffee. Jūs ziniet?
1:12:07>> Dāvinas ir
1:12:09>> ne tikai. Nē,
1:12:12>> šogad viņi saka, mēs vēlamies mazos
1:12:14traukos. T es nopirku speciāli jaunu
1:12:17uzliku uz dzelatu aparātu niek €2000.
1:12:23Es domāju, ka es tādu pats, kā saka,
1:12:26neuztaisīšu, neattīstīšu, labāk nopirkt.
1:12:29Un tagad pilda mazos traukos. Un viņi
1:12:32grib
1:12:34vegānu plombīri.
1:12:37Nu, bā, vegānais plombīrs. Kas tas ir?
1:12:40Es meklēju internetā un daudz lieto
1:12:46Indijas riekstus,
1:12:48auzu pienu.
1:12:50>> Jā. M,
1:12:50>> un es esmu pieradis pie auspienu, jo es
1:12:52vieta daudz to dzeru. Tad es izvēlējos
1:12:54vienu auzi pienu. Un tad es to, es saku
1:12:57Karīnai, man jāmais to kopā ar vaniļas,
1:13:00lai to prātu mazliet, kā saka, aizņemtu
1:13:03ar to vanīļas garšu, tad nefokusē uz
1:13:05tieši to
1:13:07>> mazliet apmainīt. Jā, es piegādāju, viņa
1:13:09saku, nē, es domāju,
1:13:13nēē. 300 trauki. Nēē.
1:13:17Nu, es iedo brānim sak garšīgs. Es zinu,
1:13:21ka man bija mazāka taukviela klāt. Viņa
1:13:24saka, par daudz ūdeņ
1:13:26es varu regulēt to tauko daudzumu, bet
1:13:28man jau uztaisīts tā kā pirmā gaža būs
1:13:30auzu,
1:13:32kur ir arī Indijas rieks klāt. Mhm.
1:13:37Mazliet ar īsa eļļa, kokosa eļļa, kakau,
1:13:41sviests un vainī standziņa.
1:13:44Nu, es lietoju īsto vanī. Man liekā, ka
1:13:47katram būs, man liekās, katram būs
1:13:49trauks, ja.